Līdzvērtīgi radītāji

  Bieži vien stāsta, ka cilvēks ir tas kurš veido valodu. Izdomā vārdu, ieliek komatu, kur pašam tīk, lēka no viena jaunvārda uz otra un priecājas par to, kā telpa, ekrāns vai prāts piepildās ar valodas skaņu. Vai tiešām esam vienīgie radītāji?

  Senos tekstos minēts, ka sākumā cilvēki, celdami debesīs Bābeles torni, runājuši vienā valodā, vienā mēlē. Taču augstāki spēki nolēmuši viņus par to sodīt, torni izjaukt un izkaisīt cilvēkus pa visu pasauli, pārtraucot vienotas valodas izmantošanu. Tā radušās tūkstošiem valodu un tūkstošiem robežu. Ticēt vai neticēt - katra paša jautājums. Tomēr sava mācība tajā slēpjas, proti, sargāt to, kas pastāvējis neskaitāmus gadus, audzis, attīstījies un veidojis cilvēku par to, kāds viņš ir. Mūsu gadījumā par latvieti.

  Griežoties laikmeta līkločos, pierādās, ka valoda veido arī cilvēku. Kāpēc franču valoda šķiet tik ausij tīkama, bet ķīniešu valodu dzirdi vien kā nebeidzamu skaņu virkni? Kāpēc cilvēks, kas prot sešas valodas, no pirmā acu uzmetiena liekas kompetentāks teju visās dzīves jomās? Atbilde ir gluži vienkārša. Valoda. Tā audzina indivīda spēju pastāvēt starp līdzvērtīgiem, rada paliekošu iespaidu par personību. Meklē, kā pieķerties iekšējam kultūras dadzim, kas reizēm spītīgi spurojas pretī, slēpjoties aiz pieraduma, slinkuma un ērtuma muguras. 

  Tieši tādēļ valoda ir viens no kultūras pamatelementiem. Tās māka liecina par personas attīstību un cieņu pret vietu, no kuras indivīds nācis. Pavirša valodas apguve traucē personas attīstību arī citās jomās, jo ierobežots vārdu krājums, neuzmanības kļūdas vai nezināšana parāda koncentrēšanās trūkumu uz vienkāršām dzimtās valodas prasmēm. Piemēram, bieža kaimiņsētas lamuvārdu izmantošana var norādīt uz individuālu kultūras trūkumu, nošļukušu motivāciju mācīties un neapzinātu respektu pret vienu no tautas galvenajām gadsimtu vērtībām. Lai varētu apgūt arī citas valodas, nepieciešams augstā līmenī pārzināt dzimto valodu, ļaujot kritiski izvērtēt savu leksiku, stila kļūdas, izvairīties no nevajadzīgu barbarismu vai tiešo tulkojumu kropļojumu ieplūšanas vārdu krājumā, kā arī domāt plašāk ne tikai dzimtajā mēlē, bet arī aizrobežu, aizjūras un aizokeānu valodās.

   Cilvēks nav pārāks pār valodu. Svaru kausos joprojām sēž līdzvērtīgi radītāji.